PMI LU: Institūta vēsture

Svarīgākie dati

Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts (LU PMI) ir dibināts 1963.g. kā neatkarīga Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (LZA) zinātniskā iestāde. Tas tika izveidots uz Arhitektūras un celtniecības institūta, Automātiskas un mehāniskas institūta un Rīgas politehniskā institūta Plastiskuma problēmu laboratorijas bāzes. Tā dibinātājs un pirmais direktors bija Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Aleksandrs Mālmeisters.
Polimēru mehānikas institūta pētījumu programmā bija šādi uzdevumi: izstrādāt polimēro materiālu pretestības zinātniskos pamatus; radīt polimēro un kompozīto konstrukciju aplēses inženiermetodes; izstrādāt augsta moduļa un augstas stiprības kompozīto materiālu (stikla, oglekļa un organisko plastiku un u.c.) deformēšanas un sabrukuma teorijas gadījumiem, kad tie ir pakļauti kombinētai slodžu un apkārtējās vides faktoru iedarbībai; radīt modernas metodes polimēro un kompozīto materiālu mehānisko īpašību diagnosticēšanas un ilgizturības prognozēšanai.

Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Aleksandrs Mālmeisters

Līdz PSRS sabrukumam institūts bija vadošais zinātniski pētnieciskais institūts moderno polimēro un kompozīto materiālu pētniecība, kas ir daudz strādājis padomju militārā un kosmiskā kompleksa labā.

PMI direktori

PMI Zinātniskās padomes priekšsēdētāji

Vārds un uzvārds	Gadi
Aleksandrs Mālmeisters	1963 – 1970
Vitolds Latišenko	1970 – 1986
Roberts Maksimovs	1986 – 1988
Imants Matīss	1988 – 1993
Juris Jansons	1993 – 2011
Egils Plūme	2011 –

Vārds un uzvārds	Gadi
Aleksandrs Mālmeisters	1963 – 1970
Vitolds Latišenko	1970 – 1986
Roberts Maksimovs	1986 – 1988
Imants Matīss	1988 – 1993
Vitauts Tamužs	1993 – 2011
Juris Jansons	2011 –

Institūta nosaukumi dažādos periodos

1963 – 1990	Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūts
1990 – 1997	Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūts
1997 – 2006	Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts
2006 –	Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts"

Kopš 1965.g. Institūts izdod žurnālu “Механика композитных материалов / Mechanics of Composite Materials” kas tiek publicēts krievu un angļu valodās un ko indeksē Science Citation Index Expanded (SciSearch), SCOPUS, Material Science Citation Index, Reaction Citation Index, Chemical Abstracts, Chemical Titles, ISMEC, Applied Mechanics Reviews, INSPECTION – Physics Abstracts, PRA Report.

Kopš 1965.g. Institūts organizē un notur 17 regulāras starptautiskas konferences par polimēro un kompozīto materiālu mehāniku (1965, 1971, 1976, 1980, 1983, 1986, 1989, 1993, 1995, 1998, 2000, 2002, 2004, 2006, 2008, 2010 un 2012), kurās piedalās zinātnieki no daudzām austrumu un rietumu valstīm. Šo konferenču mērķis ir apspriest jaunākos zinātniskos rezultātus kompozītu mehānikā un apmainīties domām par iespējamiem kopīgiem pētījumiem un sadarbību.

Institūts ir organizējis ari daudzas citas starptautiskas konferences, simpozijus un seminārus, tādus kā:

28.–31.oktobris, 1975 8.–20.aprilis, 1979 20.–22.aprilis, 1983	Vissavienības konference par biomehānikas problēmām
4.–7.septembris, 1978	1.Padomju−Amerikas simpoziju par kompozītmateriālu sabrukumu
22.–23.oktobris, 1981 30.oktobris–1.novembris, 1984 1.–3.novembris, 1988 22.– 24.oktobris, 1991	Konferences par kompozītmateriālu nesagraujošām pārbaudēm un īpašību diagnostiku
28.oktobris, 1981	5.vissavienības simpozijs par sintētisko materiālu izmantošanu medicīnā
17.–19.aprilis, 1984	Vissavienības seminārs par kompozītmateriāliem ar metāla matricu
23.–26.maijs, 1989	1.Padomju−Amerikas simpozijs par polimērmateriālu mehāniku
17.–21.septembris, 1990	1.Baltijas−Skandināvijas mehānikas simpozijs
15.–18.maijs, 1995	Seminārs EC Joule 2 Project
20.–23.oktobris, 2011	Starptautiska zinātniska konference „Simpozijs Aleksandra Mālmeistera piemiņai: Aktuālās problēmas neviendabīgu materiālu mehānikā”

Pārbaužu zāle

1967. pie Institūta tika radīts Speciālais aparātbūves konstruktoru birojs (ap 300 darbinieku), kura galvenais uzdevumus bija ieviest praksē PMI veikto pētījumu rezultātus. Tā pamatprodukcija bija aparāti polimēro un kompozīto materiālu zinātnisko un nesagraujošo pārbaužu veikšanai. Līdz biroja likvidācijai 1992.g. tā produkciju plaši izmantoja dažādos zinātniskos un rūpnieciskos uzņēmumos gandrīz 100 PSRS pilsētās. Ar saviem aparātiem birojs ir piedalījies starptautiskās izstādēs un tirgos Bulgārijā, Japānā, Polijā, Somijā, Spānijā un Vācijā. Birojā izgatavoto iekārtu augstais tehniskais līmenis ir guvis apstiprinājumu ar daudziem patentiem, autorapliecībām. Kā arī ar divām zelta, 12 sudraba, 27 bronzas medaļām un daudziem diplomiem.

1969.g. Institūtā nodibināja Padomi zinātņu kandidāta pakāpes (Ph. D. Rietumu zemēs), piešķiršanai, kas 1līdz 976.g bija piešķīrusi zinātņu kandidāta grādu 50 zinātniskiem darbiniekiem, tanī skaitā 42 tehnisko zinātņu, vienu ķīmijas un septiņus fizikas un matemātikas zinātņu grādus.

1977.g. zinātņu kandidāta grāda piešķiršanas Padomes pilnvaras paplašināja, pārveidojot to par Specializētu padomi doktora disertāciju aizstāvēšanai. Laika 1977.–1991.g. Padomē tika aizstāvētas 88 (14 zinātņu doktora un 74 zinātņu kandidāta) disertācijas.

1992.g. Institūta izveidoja Habilitācijas un promocijas padomi), kurā tika nostrificēti 53 un aizstāvētas astoņas disertācijas, tanī skaitā viena habilitētā doktora grāda iegūšanai.

Materiālu un konstrukciju pārbaudes sistēma MTS

1998.g. Institūtā tika radīta Konstrukciju materiālu mehānisko pārbaužu laboratorija, ko Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK) 2000.g. akreditēja atbilstoši standartā EN ISO/IEC 17025.

2006.g. Institūtā tika izstrādāts ilgtermiņa plāns “Attīstības stratēģija”, ko atbalstīja Institūta Padome.

Atbilstoši Institūta attīstības stratēģiju, tos 2011.g. kļuva par locekli nacionālās nozīmes Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju centrā, ko kopīgu izveidoja Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte Fizikas institūts, Rīgas Tehniskā universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts.

Svarīgākie dati