Home / Institūts / Institūta vēsture
Institūta vēsture

Svarīgākie dati

Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts (LU PMI) ir dibināts 1963.g. kā neatkarīga Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (LZA) zinātniskā iestāde. Tas tika izveidots uz Arhitektūras un celtniecības institūta, Automātiskas un mehāniskas institūta un Rīgas politehniskā institūta Plastiskuma problēmu laboratorijas bāzes. Tā dibinātājs un pirmais direktors bija Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Aleksandrs Mālmeisters.
Polimēru mehānikas institūta pētījumu programmā bija šādi uzdevumi: izstrādāt polimēro materiālu pretestības zinātniskos pamatus; radīt polimēro un kompozīto konstrukciju aplēses inženiermetodes; izstrādāt augsta moduļa un augstas stiprības kompozīto materiālu (stikla, oglekļa un organisko plastiku un u.c.) deformēšanas un sabrukuma teorijas gadījumiem, kad tie ir pakļauti kombinētai slodžu un apkārtējās vides faktoru iedarbībai; radīt modernas metodes polimēro un kompozīto materiālu mehānisko īpašību diagnosticēšanas un ilgizturības prognozēšanai.


Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Aleksandrs Mālmeisters

Līdz PSRS sabrukumam institūts bija vadošais zinātniski pētnieciskais institūts moderno polimēro un kompozīto materiālu pētniecība, kas ir daudz strādājis padomju militārā un kosmiskā kompleksa labā.

PMI direktori PMI Zinātniskās padomes priekšsēdētāji
 

Vārds un uzvārds

Gadi

Aleksandrs Mālmeisters

1963 – 1970

Vitolds Latišenko

1970 – 1986

Roberts Maksimovs

1986 – 1988

Imants Matīss

1988 – 1993

Juris Jansons

1993 – 2011

Egils Plūme

2011 –

 

Vārds un uzvārds

Gadi

Aleksandrs Mālmeisters

1963 – 1970

Vitolds Latišenko

1970 – 1986

Roberts Maksimovs

1986 – 1988

Imants Matīss

1988 – 1993

Vitauts Tamužs

1993 – 2011

Juris Jansons

2011 –


Institūta nosaukumi dažādos periodos

 

1963 – 1990

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūts

1990 – 1997

Latvijas Zinātņu akadēmijas Polimēru mehānikas institūts

1997 – 2006

Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts

2006 –

Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Polimēru mehānikas institūts"

Kopš 1965.g. Institūts izdod žurnālu “Механика композитных материалов / Mechanics of Composite Materials” kas tiek publicēts krievu un angļu valodās un ko indeksē Science Citation Index Expanded (SciSearch), SCOPUS, Material Science Citation Index, Reaction Citation Index, Chemical Abstracts, Chemical Titles, ISMEC, Applied Mechanics Reviews, INSPECTION – Physics Abstracts, PRA Report.

Kopš 1965.g. Institūts organizē un notur 17 regulāras starptautiskas konferences par polimēro un kompozīto materiālu mehāniku (1965, 1971, 1976, 1980, 1983, 1986, 1989, 1993, 1995, 1998, 2000, 2002, 2004, 2006, 2008, 2010 un 2012), kurās piedalās zinātnieki no daudzām austrumu un rietumu valstīm. Šo konferenču mērķis ir apspriest jaunākos zinātniskos rezultātus kompozītu mehānikā un apmainīties domām par iespējamiem kopīgiem pētījumiem un sadarbību.

Institūts ir organizējis ari daudzas citas starptautiskas konferences, simpozijus un seminārus, tādus kā:

28.–31.oktobris, 1975
8.–20.aprilis, 1979
20.–22.aprilis, 1983

Vissavienības konference par biomehānikas problēmām

4.–7.septembris, 1978

1.Padomju−Amerikas simpoziju par kompozītmateriālu sabrukumu

22.–23.oktobris, 1981
30.oktobris–1.novembris, 1984
1.–3.novembris, 1988
22.– 24.oktobris, 1991

Konferences par kompozītmateriālu nesagraujošām pārbaudēm un īpašību diagnostiku

28.oktobris, 1981

5.vissavienības simpozijs par sintētisko materiālu izmantošanu medicīnā

17.–19.aprilis, 1984

Vissavienības seminārs par kompozītmateriāliem ar metāla matricu

23.–26.maijs, 1989

1.Padomju−Amerikas simpozijs par polimērmateriālu mehāniku

17.–21.septembris, 1990

1.Baltijas−Skandināvijas mehānikas simpozijs

15.–18.maijs, 1995

Seminārs EC Joule 2 Project

20.–23.oktobris, 2011

Starptautiska zinātniska konference „Simpozijs Aleksandra Mālmeistera piemiņai: Aktuālās problēmas neviendabīgu materiālu mehānikā”


Pārbaužu zāle

1967. pie Institūta tika radīts Speciālais aparātbūves konstruktoru birojs (ap 300 darbinieku), kura galvenais uzdevumus bija ieviest praksē PMI veikto pētījumu rezultātus. Tā pamatprodukcija bija aparāti polimēro un kompozīto materiālu zinātnisko un nesagraujošo pārbaužu veikšanai. Līdz biroja likvidācijai 1992.g. tā produkciju plaši izmantoja dažādos zinātniskos un rūpnieciskos uzņēmumos gandrīz 100 PSRS pilsētās. Ar saviem aparātiem birojs ir piedalījies starptautiskās izstādēs un tirgos Bulgārijā, Japānā, Polijā, Somijā, Spānijā un Vācijā. Birojā izgatavoto iekārtu augstais tehniskais līmenis ir guvis apstiprinājumu ar daudziem patentiem, autorapliecībām. Kā arī ar divām zelta, 12 sudraba, 27 bronzas medaļām un daudziem diplomiem.

1969.g. Institūtā nodibināja Padomi zinātņu kandidāta pakāpes (Ph. D. Rietumu zemēs), piešķiršanai, kas 1līdz 976.g bija piešķīrusi zinātņu kandidāta grādu 50 zinātniskiem darbiniekiem, tanī skaitā 42 tehnisko zinātņu, vienu ķīmijas un septiņus fizikas un matemātikas zinātņu grādus.

1977.g. zinātņu kandidāta grāda piešķiršanas Padomes pilnvaras paplašināja, pārveidojot to par Specializētu padomi doktora disertāciju aizstāvēšanai. Laika 1977.–1991.g. Padomē tika aizstāvētas 88 (14 zinātņu doktora un 74 zinātņu kandidāta) disertācijas.

1992.g. Institūta izveidoja Habilitācijas un promocijas padomi), kurā tika nostrificēti 53 un aizstāvētas astoņas disertācijas, tanī skaitā viena habilitētā doktora grāda iegūšanai.

Materiālu un konstrukciju pārbaudes sistēma MTS

1998.g. Institūtā tika radīta Konstrukciju materiālu mehānisko pārbaužu laboratorija, ko Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs (LATAK) 2000.g. akreditēja atbilstoši standartā EN ISO/IEC 17025.

2006.g. Institūtā tika izstrādāts ilgtermiņa plāns “Attīstības stratēģija”, ko atbalstīja Institūta Padome.

Atbilstoši Institūta attīstības stratēģiju, tos 2011.g. kļuva par locekli nacionālās nozīmes Nanostrukturēto un daudzfunkcionālo materiālu, konstrukciju un tehnoloģiju centrā, ko kopīgu izveidoja Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas Universitāte Cietvielu fizikas institūts, Latvijas Universitāte Fizikas institūts, Rīgas Tehniskā universitātes Neorganiskās ķīmijas institūts.

Svarīgākie dati